Jaunumi e-pastā
Aptauja
-
Veselības skolaValmiera
Bildes skatīties šeit...
Veselības skola velo pārgājiens no Brenguļiem uz Valmieru...
Veselības skola mācās slēpot un slidot...
Neskatoties uz to, ka fiziskās aktivitātes uzlabo veselību, vairums jauniešu savā ikdienas dzīvē nav pietiekami aktīvi. Pusaudži skolās nelabprāt apmeklē fizkultūras un ārī ārpus skolas nav pietiekami fiziski aktīvi un aktivitātes līmenis turpina kristies. Skolās bērni kļūst arvien mazkustīgāki. Laiks un resursi, kas veltīti fiziskās kultūras izglītībai, arvien samazinās un fiziski aktīvās spēles un izklaides tiek aizstātas ar kompjūterspēlēm un televizoru. Šobrīd tikai viena trešdaļa pusaudžu ir fiziski aktīvi tādā līmenī, kas atbilst pašreizējiem ieteikumiem. Lielākajā daļā zēni ir aktīvāki kā meitenes, bet ar gadiem fiziskās aktivitātes līmenis abiem dzimumiem samazinās. Nepietiekama fiziskā aktivitāte bērnībā var ietekmēt veselību visa mūža garumā.
Galvenās veselības veicinošās fiziskās aktivitātes ir vienkāršas un jau pierastas darbības, tādas kā pastaiga, riteņbraukšana, fizisks darbs, peldēšana, mājsaimniecības darbi, pārgājieni, dārza darbi, izklaides, sports un dejas.
Visu cilvēku veselības pašattīstīšanai, neatkarīgi no dzimuma, funkcionālām spējām, kultūras, vecuma vai sociālekonomiskā stāvokļa, ļoti svarīgi ir izbaudīt kvalitatīvu atpūtu. Īpaši nozīmīgi tas ir bērniem un jauniešiem. Galvenie šķēršļi, kas kavē cilvēkiem būt fiziski aktīviem, ir zināšanas par kustību nozīmi uz veselību, izpratnes trūkums, vienaudžu mode.
Pulciņa mērķis:
- Pievērst jauniešu uzmanību veselīga un aktīva dzīvesveida nozīmei ikdienā.
- Veidot dalībnieku izpratni par to, kas ir veselīgs dzīvesveids un kā šos faktorus veicināt.
- Attīstīt savas fiziskās īpašības: līdzsvaru, kustību koordināciju, izturību, ātrumu.
Jaunieši un bērni šeit iegūs:
- Nostiprinās savu veselību. Nodrošinot garīgo veselību, svarīgi rūpēties par sava ķermeņa fizisko veselību, un otrādi. Pareiza kustība palīdz pārvarēt stresu un satraukumu, kā arī sagādā pozitīvas emocijas. Ikdienā, sēžot solā un pēc tam vēl mājās pie datora, tiek nodarbinātas tikai smadzenes, bet ķermenis visu laiku atrodas neērtā, piespiedu pozā, un ar laiku rodas galvassāpes, redzes problēmas, savilkti muskuļi utt. Aktīvi kustoties, vingrojot un ejot pārgājienos var ne tikai nostiprināt veselību, bet iegūt arī labu pašsajūtu un izskatu, veidojot slaidu, vingru augumu. Nav svarīgi – vai tā ir dejošana vai vingrošana, skriešana vai peldēšana, futbols vai basketbols, galvenais būt fiziski aktīvam.
- Uzzinās noderīgas lietas par veselīgu dzīvesveidu. Dienas režīms, miegs, uzturs, sabalansēts darbs un atpūta. Laika ietekme uz veselību
- Iepazīs personīgo higiēnu. Higiēna ir medicīnas nozare, kas, ņemot vērā sociālos faktorus, pētī dzīves un darba apstākļu ietekmi uz cilvēka veselību un izstrādā pasākumus, kas novērstu dažādas slimības, arī arodslimības, nodrošinātu optimālus dzīves apstākļus, saglabātu veselību un paildzinātu mūžu.
- Uzzinās par kaitīgiem un nekaitīgiem ieradumiem.
- Iepazīs savas emocijas un to ietekmi uz pašsajūtu un veselību.
- Spēja motivēt sevi darbībai un neatkāpties grūtību priekšā;
- Spēja apvaldīt nepacietību un negaidīt tūlītējus panākumus;
- Spēja nepadoties garastāvokļa svārstībām;
- Nepieļaut, ka raižu dēļ tiek “zaudēta galva”;
- Spēja just līdzi citiem un neatteikties no cerības.
- Apgūs “emocionālās inteliģences” pamatus.Ilgu laiku sabiedrībā pastāvēja uzskats, ka tikai cilvēki ar augstu IK (intelektuālais koeficients) var sasniegt panākumus dzīvē, tagad sabiedrība sāk izprast arī emocionālās inteliģences lielo nozīmi. Kā pierādījies daudzos pētījumos šobrīd cilvēkos augstāk par IK koeficientu vērtē viņu spēju komunicēt ar apkārtējiem, veidot labas attiecības ar draugiem un sarežģītās darba situācijas ar līdzstrādniekiem. Emocionālā inteliģence ir absolūti nepieciešama visās dzīves jomās, lai cilvēks būtu apmierināts ar dzīvi un spētu kvalitatīvi dzīvot. Emocionālā inteliģence ir jāattīsta un jākopj visu dzīvi, jo, piemēram, ja bērnam bērnībā vecāki iemāca noteiktas vērtības, piemēram, cienīt vecākus cilvēkus, bet pusaudža gados viņš sastopas ar to, ka apkārtējie draugi neciena vecos cilvēkus un vecāki pusaudzī vairs neuztur šo apziņu, tad ar laiku šīs cieņas sajūta notrulinās un bērns pat var sākt nicināt vecus cilvēkus.
Nodarbību laikā jaunieši un bērni apgūst:
- Vispārattīstošos vingrojumus.Lai darbs būtu interesantāks vingrojumi tiek aizņemti no Ķīniešu senās kaujas mākslas Ušu/Wushu. Burtiski tulkojot no ķīniešu valodas Wushu nozīmē „karavīra” jeb „cīņas māksla”. Nodarbībās jaunieši apgūst mūsdienu Ķīniešu cīņas mākslas, kuras tiek izmantotas vairs tikai paraugdemonstrējumos un sacensībās.
- Atpazīt dabu, mācās dzīvot dabā nedarot tai pāri.
- Slēpošanuar distanču slēpēm.
· Distanču slēpošana ir ideāls izturības treniņš jauniem un veciem. Šis ziemas sporta veids ne tikai stiprina muskuļus, bet tam piemīt arī relaksējoša iedarbība.
· Slēpojot tiek nodarbināti ~90% muskulatūras. Slēpošana uzlabo sirdsdarbību un stiprina imūnsistēmu.
· Distanču slēpošana uzlabo līdzsvara izjūtu un kustību koordināciju, kā arī veicina izturību.
· Slēpojot ar distanču slēpēm tiek sadedzinātas krietni vairāk kalorijas kā nodarbojoties ar jebkuru citu sporta veidu.
· Distanču slēpošanas pamatus ir viegli apgūt. Nav nepieciešamas īpašas iemaņas vai prasmes, lai sāktu slēpot. Galvenais, lai kustības ir dabiskas un plūstošas. Trenera vadībā jau pāris stundu laikā var apgūt slēpošanas pamatus, kas noderēs visai dzīvei.
- Slidošanu. Slidošana ir vienkārši lieliska ziemas aktivitāte. Vienmērīgās, plūstošās kustības un elpošana svaigā gaisā liek aizmirst ikdienas rūpes un rada iekšēju harmoniju.
Nodarbības notiek:
· Pirmdienās 15:30 – 17:30
· Otredienās 16:00 – 18:00
· Ceturtdienās 16:00 – 18:00
· Sestdienās 10:00 – 13:00 Nodarbības laiks sestdienās var mainīties, atkarībā no laika apstākļiem. Izmaiņas tiek paziņotas nodarbībās iepriekšējā nedēļā.
Pulciņu vada – Gints Trēziņš
